mums vajag sirdsturēties kopā

Sirds. Draugs. Sirdsdraugs. Stipra vienība, labi saskan.

Sirds pati ir plika un nabadzīga, bez šiem kopvārdiem, sirds vien, viena pati. Sirds. Sirdī, manu sirdi, ar manu sirdi – tas nav nekas. Nav. Neskan.

Vajag sirdi sapārot. Ir tādi vārdi, pēc kuriem sirds prasās. Jūs domājat, ka sirds ilgojas tikai pēc kaut kā cēla, nezināma? Nē, sirds pirmkārt grib lietas. Tāpēc jau tās sauc par sirdslietām. Kas tās ir – sirdslietas?

Piemēram, sirdspuķītes. Sirdstulpītes, sirdsnātrītes, sirdsdriģenes, daudz visādu sirdspuķīšu.

Saka – sirdskniedīte. Tu esi mana sirdskniedīte.

Saka – sirdsnagliņa. Tad lai viņa domā, ko viņš ar to domājis: vai es esmu viņa sirdī saldi un sāpīgi iedzīta vai viņš ar to domājis tikai tādu kā kreicnagliņu garšvielām?

Tu esi sirdskalpiņš! Tad lai viņš izdomā, kas viņam jādara.

Nejaucieties, lūdzu, manās sirdslietās! Tas ir – nebradājiet manās sirdsnarcisēs, neskrūvējieties manās sirdsskrūvītēs!

Spalvaskāts, kad es rakstu, ir mana sirdslieta, un burtnīcas, kurās es rakstu, ir manas sirdslietas. Ja jūs man ko aizrādāt, tad es saku: nejaucieties cita sirdslietās!

Man gan reizēm šīs lietas sajūk. Kad man ir sajukums sirdslietās, tad es vienmēr iedomāju mazu sirds sekretārīti, tik smalku kā pati sirds lietvedība. Vispār sirdij vien būtu vajadzīgi veseli štati. Teiksim, sirds rēķinvedis. Ir daudz cilvēku, ar kuriem man vajadzētu norēķināties vai izrēķināties, bet neatliek ne laika, ne spēka. Sirdsrēķinvedim, protams, jābūt stipram, ar stipru ķērienu.

Sirdspelīte. Sirdsbullītis. Sirdssuns. Mana sirdsnātre Skaidrīte. Vanda mana sirdsbalanda. Visādi sirdskrampīši, sirdsburbuļi un tamlīdzīgi... Sirdsbērns (tas, kas sirdi rauj laukā). Sirdsjānis. Mans sirdsbuldurjānis.

Bet tas tur – tas ir tāds sirdsdulburs. Un atcerieties, ka sirdsdulburjānis nav tas pats, kas sirdsbuldurjānis.

Ja pilsētiņas tuvumā ir garnizons, tad meitenes sapņo par sirdsmajoriem. Bet majori ir jau apprecējušies. Viņi apprecējās, kad bija vēl leitnanti vai seržanti, un tā meitenes parasti dabū tikai sirdsleitnantus vai sirdsseržantus. Ja vispār ko dabū. Dažai sirds albumā ir vesels sirds garnizons, bet sirdspasītē – nekā.

Bet sirdsmajorus var dabūt peldsezonas laikā Majoros vai Bulduros. Uz veselu sezonu. Tad tas ir pārejošs sirdsmajormajors vai pārejošs sirdsbuldurmajors.

Tas būtu par sirdslietām. Tagad par procesiem, par parādībām. Maza sirdsklauvīte. Kas ir sirdsklauvīte? Kurš kuram klauvē? Vai tas ir „atdari” vai „laid mani laukā”? vai tas ir flirts vai mīlestība? Vai tas ir sākums vai šķiršanās? Tā viss sarežģās un kļūst interesanti, kad sirdi sapāro ar citiem vārdiņiem. Bet tās ir tikai sirds kombinācijas ar lietvārdiem, - kur tad vēl citas vārdu šķiras.

Īpašības vārdi

Sirdsmīļais, sirdsskaidrais, sirdsšķīstais – tos jau nu mēs zinām, tad vēl – sirdsmēmais, sirdsaklais, sirdssmalkais. Sirdsķertais un sirdsapdauzītais.

Parasti tie ir salikteņi ar divzilbīgu īpašības vārdu, un tie ir tie skanīgākie. Bet var lietot arī sarežģītākus sirdsdivdabjvārdus, piemēram, sirdsapžēlojies, sirdspārmalojies, sirdssagriezies. (Kad viņš mani redzēja ar to otru, viņš veselu nedēļu staigāja sirdssagriezies.) Nereti veidojas sirdsatgriezeniskās lietvārdu formas: sirdsapžēlotājies, sirdsapžēlotājamajies. (Piemēram: tādu es viņu pazinu – allaž dzīvespriecīgs, sirdsapsmējušajamies. Kaut būtu vairāk tādu sirdspārmalāmejošajamies cilvēku!)

Vietniekvārdi

Sirdsviņš, sirdsviņa. (Sirdsviņš teica sirdsviņai: kur mēs abi gulēsim? Dziļš ir sniegs, īsas kājas, tālu salmu gubenīt’s.)

Vēstules beigās var nerakstīt „no sirds tavs”, bet vienkārši „sirdstavs”. Sirdstava Taņa.

Nu, protams, visa centrā ir un paliek sirdspats.

Vai, kā tautas sakāmvārds bilst: katram sirdspašam sirdssavs krekls tuvāk.

Skaitļu vārdi

Sirdsviens. Visradošākais darbs man ir sirdsvienam. Par sirdsdiviem un sirdstrijiem jau runājām. Sirdstrešais vienmēr ir tas jaucējs.

Man negribas jums stāstīt par sirdsnulli. Sirdsnulle ir pēdējais glābšanas riņķis, pie kura mēs turamies, kad dzīve grimst mīnusos, grimst negatīvo skaitļu jūrā. Sirdsnulle ir visa izsīkums, bet no tās viss var sākties arī no jauna atkal. Tā ir klīniskā nāve, no tās var augšāmcelties, bet var arī neatmosties.

Darbības vārdi

Nav jēgas vārdam „sirdsmīlēt”. Pārāk pašsaprotami. Bet sirdsadīt jau kaut ko nozīmē. Sirdsada jaciņas, pirms bērns vēl nav pasaulē nācis. Var prasīt un var sirdsprasīt. Var gribēt un var sirdsgribēt.

Apstākļu vārdi

Kad tas notika? Tas notika sirdsreiz. Kur tas bija? Tas bija sirdstuvu. Un kā tas notika? Tas notika sirdsklusītēm.

Bet visvarenākie man liekas sirdssaikļi. Es personīgi nejūtu saikli „sirdsun”. Lielais saiklis ir SIRDSBET. Tas kā zīmogs ir manā mēlē iespiests. Šaubu un veto skaitlis. Sargsaiklis. Nekad neguļošais. Mazs vārdiņš, bet – cik tālu redz!  Cik īsi runā pretim, bet cik tālu uzvar! Es jūtu arī vārdu SIRDSJO. Pamatojuma saiklis „sirdsjo”. Es te palikšu, sirdsjo. Pat nav jāsaka: es te palikšu, sirdsjo man te jāpaliek. Pietiek ar vienu „sirdsjo” visa palīgteikuma vietā. Es te palikšu, sirdsjo. Es to darīšu, sirdsjo. Es to drīkstu – sirdsjo.

Mums vajag turēties. Mums vajag sirdsturēties. Mums vajag sirdsturēties kopā. SIRDSJO.

Imants Ziedonis