pirmdiena, 2012. gada 5. marts
piektdiena, 2012. gada 2. marts
otrdiena, 2012. gada 28. februāris
svētdiena, 2012. gada 26. februāris
ir tā
Brīvs ir tas, kurš tāds ir sevī. Brīvību mums nedos citu atzinums, tā ir jāizcīna un jāiemanto ar savu drosmi.
Gudrais vienmēr ir brīvs. Taisnīgs cilvēks ir pats sev likums.
Svētais Ambrozijs
Gudrais vienmēr ir brīvs. Taisnīgs cilvēks ir pats sev likums.
Svētais Ambrozijs
piektdiena, 2012. gada 24. februāris
ko darīt?
1. tici
2. zini, kur dodies
3. atrodi labāku veiksmes atskaites punktu
4. par visu augstāk vērtē attiecības
5. atceries, kas ir tava prieka un vērtības avots
6. dzīvo tagad
7. atliec īstermiņa satraukumu par labu ilgtermiņa ieguvumam
8. vienmēr turpini mācīties
9. nenopūlies ar sīkumiem
10. nekad nedari ko tādu, ko tev būtu neērti darīt sava Radītāja priekšā
2. zini, kur dodies
3. atrodi labāku veiksmes atskaites punktu
4. par visu augstāk vērtē attiecības
5. atceries, kas ir tava prieka un vērtības avots
6. dzīvo tagad
7. atliec īstermiņa satraukumu par labu ilgtermiņa ieguvumam
8. vienmēr turpini mācīties
9. nenopūlies ar sīkumiem
10. nekad nedari ko tādu, ko tev būtu neērti darīt sava Radītāja priekšā
ceturtdiena, 2012. gada 23. februāris
mīlestība nav ienaidnieks
trešdiena, 2012. gada 22. februāris
mīli savu tuvāko!
Ja vēlies pareizi, ar atturību un nesdams augļus soļot pa patiesās ticības ceļu, tev ir jābūt prasīgam un bargam pašam pret sevi, bet vienmēr priecīgam un atvērtam pret citiem, tev ir jācenšas no visas sirds sasniegt taisnīguma virsotnes, vienlaikus esot gatavam ar labestību noliekties pie vājajiem. Īsi sakot, savas sirdsapziņas sprieduma priekšā tev ir jāsamēro taisnīguma stingrība tā, lai tu nebūtu bargs pret grēciniekiem, bet gan pieejams un piedodošs. Uzskati savu grēku par bīstamu un nāvējošu, bet sava tuvākā grēku nosauc par cilvēka dabas vājumu. Domā, ka kļūda, kas, tevī atklāta, ir pelnījusi visbargākos labošanas darbus, attiecībā uz tavu tuvāko ir tikai niecīga aizrādījuma vērta. Neesi taisnīgāks par taisnīgo – bīsties pats pieļaut grēku, bet nevilcinies piedot grēciniekam. Patiess taisnīgums nav tāds, kas dzen brāļa dvēseli bezcerības slazdos. Cik bīstama ir krūmu dedzināšanai iekurta uguns, kas draud savās liesmās aprīt arī namu! Nē, tas, kas labprāt apspriež citu kļūdas, nespēs izvairīties no grēka, jo pat tad, ja viņu aizrauj taisnīguma degsme, agri vai vēlu viņš nespēs pretoties kārdinājumam nomelnot savu brāli.
Ja mēs savu dzīvi neuzskatītu par pilnīgu un spožu, tad otra cilvēka dzīve mums neliktos tik neglīta. Un, ja mēs, kā tas pienākas, būtu bargi tiesneši paši pret sevi, tad nebūtu tik nepielūdzami otra cilvēka kļūdu vērtētāji.
Svētais Pēteris Damiāns
otrdiena, 2012. gada 21. februāris
ceturtdiena, 2012. gada 16. februāris
mums vajag sirdsturēties kopā
Sirds. Draugs.
Sirdsdraugs. Stipra vienība, labi saskan.
Sirds pati ir
plika un nabadzīga, bez šiem kopvārdiem, sirds vien, viena pati. Sirds. Sirdī,
manu sirdi, ar manu sirdi – tas nav nekas. Nav. Neskan.
Vajag sirdi
sapārot. Ir tādi vārdi, pēc kuriem sirds prasās. Jūs domājat, ka sirds ilgojas
tikai pēc kaut kā cēla, nezināma? Nē, sirds pirmkārt grib lietas. Tāpēc jau tās
sauc par sirdslietām. Kas tās ir – sirdslietas?
Piemēram,
sirdspuķītes. Sirdstulpītes, sirdsnātrītes, sirdsdriģenes, daudz visādu
sirdspuķīšu.
Saka –
sirdskniedīte. Tu esi mana sirdskniedīte.
Saka –
sirdsnagliņa. Tad lai viņa domā, ko viņš ar to domājis: vai es esmu viņa sirdī
saldi un sāpīgi iedzīta vai viņš ar to domājis tikai tādu kā kreicnagliņu
garšvielām?
Tu esi
sirdskalpiņš! Tad lai viņš izdomā, kas viņam jādara.
Nejaucieties,
lūdzu, manās sirdslietās! Tas ir – nebradājiet manās sirdsnarcisēs,
neskrūvējieties manās sirdsskrūvītēs!
Spalvaskāts,
kad es rakstu, ir mana sirdslieta, un burtnīcas, kurās es rakstu, ir manas
sirdslietas. Ja jūs man ko aizrādāt, tad es saku: nejaucieties cita
sirdslietās!
Man gan reizēm
šīs lietas sajūk. Kad man ir sajukums sirdslietās, tad es vienmēr iedomāju mazu
sirds sekretārīti, tik smalku kā pati sirds lietvedība. Vispār sirdij vien būtu
vajadzīgi veseli štati. Teiksim, sirds rēķinvedis. Ir daudz cilvēku, ar kuriem
man vajadzētu norēķināties vai izrēķināties, bet neatliek ne laika, ne spēka.
Sirdsrēķinvedim, protams, jābūt stipram, ar stipru ķērienu.
Sirdspelīte.
Sirdsbullītis. Sirdssuns. Mana sirdsnātre Skaidrīte. Vanda mana sirdsbalanda.
Visādi sirdskrampīši, sirdsburbuļi un tamlīdzīgi... Sirdsbērns (tas, kas sirdi
rauj laukā). Sirdsjānis. Mans sirdsbuldurjānis.
Bet tas tur –
tas ir tāds sirdsdulburs. Un atcerieties, ka sirdsdulburjānis nav tas pats, kas
sirdsbuldurjānis.
Ja pilsētiņas
tuvumā ir garnizons, tad meitenes sapņo par sirdsmajoriem. Bet majori ir jau
apprecējušies. Viņi apprecējās, kad bija vēl leitnanti vai seržanti, un tā
meitenes parasti dabū tikai sirdsleitnantus vai sirdsseržantus. Ja vispār ko
dabū. Dažai sirds albumā ir vesels sirds garnizons, bet sirdspasītē – nekā.
Bet
sirdsmajorus var dabūt peldsezonas laikā Majoros vai Bulduros. Uz veselu
sezonu. Tad tas ir pārejošs sirdsmajormajors vai pārejošs sirdsbuldurmajors.
Tas būtu par
sirdslietām. Tagad par procesiem, par parādībām. Maza sirdsklauvīte. Kas ir
sirdsklauvīte? Kurš kuram klauvē? Vai tas ir „atdari” vai „laid mani laukā”?
vai tas ir flirts vai mīlestība? Vai tas ir sākums vai šķiršanās? Tā viss
sarežģās un kļūst interesanti, kad sirdi sapāro ar citiem vārdiņiem. Bet tās ir
tikai sirds kombinācijas ar lietvārdiem, - kur tad vēl citas vārdu šķiras.
Īpašības vārdi
Sirdsmīļais,
sirdsskaidrais, sirdsšķīstais – tos jau nu mēs zinām, tad vēl – sirdsmēmais,
sirdsaklais, sirdssmalkais. Sirdsķertais un sirdsapdauzītais.
Parasti tie ir
salikteņi ar divzilbīgu īpašības vārdu, un tie ir tie skanīgākie. Bet var
lietot arī sarežģītākus sirdsdivdabjvārdus, piemēram, sirdsapžēlojies,
sirdspārmalojies, sirdssagriezies. (Kad viņš mani redzēja ar to otru, viņš
veselu nedēļu staigāja sirdssagriezies.) Nereti veidojas sirdsatgriezeniskās lietvārdu
formas: sirdsapžēlotājies, sirdsapžēlotājamajies. (Piemēram: tādu es viņu
pazinu – allaž dzīvespriecīgs, sirdsapsmējušajamies. Kaut būtu vairāk tādu
sirdspārmalāmejošajamies cilvēku!)
Vietniekvārdi
Sirdsviņš,
sirdsviņa. (Sirdsviņš teica sirdsviņai: kur mēs abi gulēsim? Dziļš ir sniegs,
īsas kājas, tālu salmu gubenīt’s.)
Vēstules beigās
var nerakstīt „no sirds tavs”, bet vienkārši „sirdstavs”. Sirdstava Taņa.
Nu, protams,
visa centrā ir un paliek sirdspats.
Vai, kā tautas
sakāmvārds bilst: katram sirdspašam sirdssavs krekls tuvāk.
Skaitļu vārdi
Sirdsviens.
Visradošākais darbs man ir sirdsvienam. Par sirdsdiviem un sirdstrijiem jau
runājām. Sirdstrešais vienmēr ir tas jaucējs.
Man negribas
jums stāstīt par sirdsnulli. Sirdsnulle ir pēdējais glābšanas riņķis, pie kura
mēs turamies, kad dzīve grimst mīnusos, grimst negatīvo skaitļu jūrā.
Sirdsnulle ir visa izsīkums, bet no tās viss var sākties arī no jauna atkal. Tā
ir klīniskā nāve, no tās var augšāmcelties, bet var arī neatmosties.
Darbības vārdi
Nav jēgas
vārdam „sirdsmīlēt”. Pārāk pašsaprotami. Bet sirdsadīt jau kaut ko nozīmē.
Sirdsada jaciņas, pirms bērns vēl nav pasaulē nācis. Var prasīt un var
sirdsprasīt. Var gribēt un var sirdsgribēt.
Apstākļu vārdi
Kad tas notika?
Tas notika sirdsreiz. Kur tas bija? Tas bija sirdstuvu. Un kā tas notika? Tas
notika sirdsklusītēm.
Bet
visvarenākie man liekas sirdssaikļi. Es personīgi nejūtu saikli „sirdsun”.
Lielais saiklis ir SIRDSBET. Tas kā zīmogs ir manā mēlē iespiests. Šaubu un
veto skaitlis. Sargsaiklis. Nekad neguļošais. Mazs vārdiņš, bet – cik tālu
redz! Cik īsi runā pretim, bet cik tālu
uzvar! Es jūtu arī vārdu SIRDSJO. Pamatojuma saiklis „sirdsjo”. Es te palikšu,
sirdsjo. Pat nav jāsaka: es te palikšu, sirdsjo man te jāpaliek. Pietiek ar
vienu „sirdsjo” visa palīgteikuma vietā. Es te palikšu, sirdsjo. Es to darīšu,
sirdsjo. Es to drīkstu – sirdsjo.
Mums vajag
turēties. Mums vajag sirdsturēties. Mums vajag sirdsturēties kopā. SIRDSJO.
Imants Ziedonis
dzīvot ar visiem pa draugam
Mācos to mākslu
– dzīvot ar visiem pa draugam. Kaimiņu puikas piekāva manējo, negribas tāpēc ar
kaimiņu naidoties, pieteicu puikam, lai piekrīt un nestrīdas. Taisnība, ka
vista bija pirmā.
Vistai prieks,
ka es viņu cienu. Bet ola arī bija pirmā – tur es viņai piekrītu, un ola mani
uzskata par saprotošu cilvēku! Šī? Šī ir ļoti jauka glezna! Bet no otras puses…
man jums jāpiekrīt, ka ne visai… Jūs mani pārliecināsiet, jums būs vēl taisnība.
No vienas puses
un no otras puses, tā un šitā. Pamēģiniet: no vienas puses un no otras puses.
Piekrītiet, kad jūs ieejat veikalā un kad jums teic, ka Rīgas balzama nav. Bet
balzamu var dabūt… no otras puses. Piekrītiet, ka tiem no otras puses arī ir taisnība.
Taisnība ir vieniem, ir otriem. No kuras puses nauda ir nauda? No cipara puses
vai no ģerboņa puses?
Piekrītiet, ka
saule tikpat skaista lec, cik skaisti noriet. Piekrītiet, ka tur, kur saule ir
tagad, - vienam tā lec, vienam noriet. No vienas puses un no otras puses.
Taisnība lampai uz galda, un taisnība tumsai kaktā. Taisnība tiem, kas teic
„smird”, un taisnība tiem, kas teic „smaržo”. Ķiploks, piemēram, vienam smaržo,
bet otram smird. Jūras aļģes vienam smaržo, otram – smird. Tāpat zirgi, siers, odekoloni,
„baltie ceriņi”, „landiši”. No vienas puses un no otras puses. Šausmīgi daudz
taisnību. Nojukt var, ja nav savējās.
Imants Ziedonis
trešdiena, 2012. gada 15. februāris
ar tevi es lasīju kastaņus
![]() |
ar tevi es lasīju kastaņus
rudens trūdošās milzīgās lapās
un rudens bij nosalis un kluss
kā atvests no dienvidiem papuass
bij slapjš un mazliet drēgns un auksts
ar mākoni lielu un zilu
un pēkšņi man likās: tu esi mans draugs
un ka es... tevi mazliet mīlu
tev bij tādas rokas nosalušas
un tu runāji visādus jokus
un debesis bij zilas, zemas un pušas
pār mums abiem kastaņkoks
es neteicu nekā, bij kastaņi skaistumā
jau no bērnības apbrīnoti
teikt vai neteikt, ka es tevi... nu jā
un varbūt pat ļoti
Imants Ziedonis
otrdiena, 2012. gada 14. februāris
what is love?
Love is patient, love is kind. It is no jealous, love is not pompous, it is not inflated, it is not rude, it does not seek its own interests, it is not quick-tempered, it does not brood over injury, it does not rejoice over wrongdoing but rejoices with the truth. It bears all things, believes all things, hopes all things, endures all things. Love never fails.
1 Corinthians 13 : 4-8
Abonēt:
Ziņas (Atom)
























